Pāli Dictionary

ācāra

āprefixcarrootasuffix

Part of speech

noun · masculine

Root

car1कृत्य; व्यवहार करना

Synonyms

Antonyms


ethics

  • आचरण, व्यवहार; विशेषतः सदाचार

  • behaviour; conduct; way of acting, esp. right conduct

  • MN 107

    ācāragocarasampanno aṇumattesu vajjesu bhayadassāvī samādāya sikkhassu sikkhāpadesū'ti

  • Dhp 376

    mitte bhajassu kalyāṇe, suddhājīve atandite, paṭisanthāravuty'assa, ācārakusalo siyā, tato pāmojjabahulo, dukkhass'antaṃ karissati.

  • रीति-रिवाज़, शिष्टाचार, अभ्यस्त व्यवहार

  • custom; social convention; good manners; habitual practice

  • MN 36

    seyyath'idaṃ, nando vaccho, kiso saṃkicco, makkhali gosālo, etehi, bho gotama, acelakā mutt'ācārā hatth'āpalekhanā naehibhaddantikā natiṭṭhabhaddantikā na abhihaṭaṃ na uddissakataṃ na nimantanaṃ sādiyanti

  • SN 46.6

    tassa mayhaṃ, bho gotama, pacchābhattaṃ bhuttapātarāsassa ayam'ācāro hoti, ārāmena ārāmaṃ uyyānena uyyānaṃ anucaṅkamāmi anuvicarāmi.

ācarati

approximate

āprefixcarrootasuffixtisuffix

via inflected form ācara · 2nd person·imperative singular

Part of speech

verb

Root

car1कृत्य; व्यवहार करना

Synonyms


ethics

  • आचरण करता है, करता है; व्यवहार करता है

  • acts, does, performs; behaves; practises, follows a conduct

  • Vv 53

    kim'idaṃ kusalaṃ kim'ācarema, icc'eke hi samecca mantayanti, te mayaṃ punareva laddha mānusattaṃ, paṭipannā viharemu sīlavanto.

Found an error in the dictionary?