Pāli Dictionary

cara

carrootasuffix

Part of speech

adjective

Root

car1act; behave

Synonyms


general

  • walking; going; roaming; moving

  • MN 106

    yā ca diṭṭhadhammikā kāmasaññā, yā ca samparāyikā kāmasaññā, ubhayam'etaṃ māradheyyaṃ, mārass'esa visayo, mārass'esa nivāpo, mārass'esa gocaro

  • Snp 4.6

    patilīnacarassa bhikkhuno, bhajamānassa vivittam'āsanaṃ, sāmaggiyam'āhu tassa taṃ, yo attānaṃ bhavane na dassaye.

  • a spy; a secret agent; a scout

  • SN 3.11

    ete, bhante, mama purisā carā ocarakā janapadaṃ ocaritvā āgacchanti. tehi paṭhamaṃ ociṇṇaṃ ahaṃ pacchā osāpayissāmi.

  • (imperative) go on!; begone!; run along!

  • SN 56.9

    micchāpaṭipanno tvam'asi, aham'asmi sammāpaṭipanno. sahitaṃ me, asahitaṃ te. purevacanīyaṃ pacchā avaca, pacchāvacanīyaṃ pure avaca. adhiciṇṇaṃ te viparāvattaṃ. āropito te vādo, cara vādappamokkhāya. niggahito'si, nibbeṭhehi vā sace pahosī'ti.

cāra1

approximate

carrootasuffix

Part of speech

noun · masculine

Root

car1act; behave

Synonyms


ethics

  • behaviour; conduct; manner (of acting)

  • DN 22

    pāṇ'ātipātā veramaṇī, adinn'ādānā veramaṇī, kāmesumicchācārā veramaṇī, ayaṃ vuccati bhikkhave sammākamm'anto.

general

  • moving; going about; walking; a walk or journey

  • Snp 3.11

    sa piṇḍacāraṃ caritvā, van'antam'abhihāraye, upaṭṭhito rukkhamūlasmiṃ, āsan'ūpagato muni.

cāra2

approximate

Part of speech

noun · masculine

Root

car1act; behave


general

  • an event; affair; occasion; a gathering or party

carati

carrootasuffix

via inflected form cara · 2nd person·imperative singular

Part of speech

verb

Root

car1act; behave

Synonyms


general

  • walks; wanders; goes around; travels; fares on

  • Thag 3.10

    paccati munino bhattaṃ, thokaṃ thokaṃ kule kule, piṇḍikāya carissāmi, atthi jaṅghābalaṃ mamā'ti.

  • acts; practises; performs; conducts (a course of action)

  • Dhp 66

    caranti bālā dummedhā, amitten'eva attanā, karontā pāpakaṃ kammaṃ, yaṃ hoti kaṭukapphalaṃ.

  • SN 3.4

    ye ca kho keci kāyena duccaritaṃ caranti vācāya duccaritaṃ caranti manasā duccaritaṃ caranti tesaṃ appiyo attā

  • lives; leads (one’s life); conducts oneself; behaves

  • SN 22.95

    jaheyya sabbasaṃyogaṃ, kareyya saraṇ'attano, careyy'ādittasīso'va, patthayaṃ accutaṃ padan'ti.

  • Snp 4.8

    visenikatvā pana ye caranti, diṭṭhīhi diṭṭhiṃ avirujjhamānā, tesu tvaṃ kiṃ labhetho pasūra, yes'īdha n'atthī param'uggahītaṃ.

  • (of cattle) grazes; feeds in a pasture

  • AN 3.70

    seyyathā'pi, visākhe, gopālako sāyanhasamaye sāmikānaṃ gāvo niyyātetvā iti paṭisañcikkhati, ajja kho gāvo amukasmiñ'ca amukasmiñ'ca padese cariṃsu, amukasmiñ'ca amukasmiñ'ca padese pānīyāni piviṃsu, sve dāni gāvo amukasmiñ'ca amukasmiñ'ca padese carissanti…

caranta

carrootntasuffix

via inflected form cara · vocative singular

Part of speech

adjective

Root

car1act; behave

Synonyms


general

  • walking; wandering; roaming about

  • living; leading one’s life; practicing; behaving

  • Snp 5.5

    kittayissāmi te dhammaṃ, diṭṭhe dhamme anītihaṃ, yaṃ viditvā sato caraṃ, tare loke visattikaṃ.

  • Snp 4.2

    saññaṃ pariññā vitareyya oghaṃ, pariggahesu muni n'opalitto, abbūḷhasallo caram'appamatto, n'āsīsatī lokam'imaṃ parañ'cā'ti.

Encyclopedia

2 entries

Cara
Sutta
  • A successor of Mahāsammata and member of the Sakyan clan, father of Apacara.

Cara2
Sutta
  • A yakkha chieftain invoked for protection by the Buddha’s followers, a name also shared by a chapter and a discourse in the Aṅguttaranikāya on guarding against lustful, malevolent, and harmful thoughts in every posture.

AN 4.11

Found an error in the dictionary?