Pāli Dictionary

iriyā

īrrootiyāsuffix

Part of speech

noun · feminine

Root

īr1เคลื่อนไหว; เขย่า

Synonyms


general

  • ท่าทางร่างกาย; อิริยาบถ

  • bodily posture; deportment; movement of the body

  • DN 22

    iriyāpathapabbaṃ niṭṭhitaṃ

  • Thag 16.10

    tato pāsādikaṃ āsi, gataṃ bhuttaṃ nisevitaṃ, siniddhā teladhārā'va, ahosi iriyāpatho.

  • ความประพฤติ; วิถีการดำเนินชีวิต

  • conduct; behaviour; way of living

  • Snp 5.2

    ye ca saṅkhātadhammāse, ye ca sekhā puthū idha, tesaṃ me nipako iriyaṃ, puṭṭho pabrūhi mārisa.

  • Iti 38

    abyāpajjh'ārāmo, bhikkhave, tathāgato abyāpajjharato. tam'enaṃ, bhikkhave, tathāgataṃ abyāpajjh'ārāmaṃ abyāpajjharataṃ es'eva vitakko bahulaṃ samudācarati, imāy'āhaṃ iriyāya na kiñci byābādhemi tasaṃ vā thāvaraṃ vā'ti.

iriyati

approximate

īrroot

via inflected form iriya · 2nd person·imperative singular

Part of speech

verb

Root

īr1เคลื่อนไหว; เขย่า

Synonyms


general

  • เคลื่อนไหว, เคลื่อนที่

  • moves; proceeds; stirs

  • MN 12

    evam'eva kho ahaṃ, sāriputta, idh'ekaccaṃ puggalaṃ evaṃ cetasā ceto paricca pajānāmi, tath'āyaṃ puggalo paṭipanno tathā ca iriyati tañ'ca maggaṃ samārūḷho yathā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjissatī'ti.

  • ดำเนินชีวิต, ท่องเที่ยวไป

  • lives; goes about; wanders

  • Snp 5.12

    bhagavā hi kāme abhibhuyya iriyati, ādicco'va pathaviṃ tejī tejasā, parittapaññassa me bhūripañña, ācikkha dhammaṃ yam'ahaṃ vijaññaṃ, jātijarāya idha vippahānaṃ.

  • SN 2.14

    kathaṃvidhaṃ sīlavantaṃ vadanti, kathaṃvidhaṃ paññavantaṃ vadanti, kathaṃvidho dukkham'aticca iriyati, kathaṃvidhaṃ devatā pūjayantī'ti.

ethics

  • ประพฤติตน, ปฏิบัติตน

  • behaves; acts; conducts oneself (in a certain way of deportment)

  • MN 140

    atha kho bhagavato etadahosi, pāsādikaṃ kho ayaṃ kulaputto iriyati. yaṃnūn'āhaṃ puccheyyan'ti.

  • Snp 5.12

    bhagavā hi kāme abhibhuyya iriyati, ādicco'va pathaviṃ tejī tejasā, parittapaññassa me bhūripañña, ācikkha dhammaṃ yam'ahaṃ vijaññaṃ, jātijarāya idha vippahānaṃ.

irīyati

approximate

īrrootyasuffixtisuffix

via inflected form irīya · 2nd person·imperative singular

Part of speech

verb

Root

īr1เคลื่อนไหว; เขย่า

Synonyms


general

  • เคลื่อนไหว; ท่องไป; ดำเนินไป; ประพฤติตน

  • moves; travels; goes about; conducts oneself

  • SN 35.94

    papañcasaññā itar'ītarā narā, papañcayantā upayanti saññino, manomayaṃ gehasitañ'ca sabbaṃ, panujja nekkhammasitaṃ irīyati.

Found an error in the dictionary?