Pāli Dictionary
kalāpa
Part of speech
noun · masculine
general
다발; 묶음
bundle; sheaf, pile
SN 41.4
sādhu me, bhante, ayyo mahako uttarimanussadhammaṃ iddhipāṭihāriyaṃ dassetū'ti. tena hi tvaṃ, gahapati, ālinde uttar'āsaṅgaṃ paññapetvā tiṇakalāpaṃ okāsehī'ti.
화살통
quiver (for arrows)
Iti 76
sevamāno sevamānaṃ, samphuṭṭho samphusaṃ paraṃ, saro diddho kalāpaṃ'va, alittam'upalimpati, upalepabhayā dhīro, n'eva pāpasakhā siyā.
doctrine
(아비담마)색취(色聚); 함께 생기는 물질의 최소 단위
(Abhidhamma) a material cluster, the smallest group of co-arising physical qualities
Found an error in the dictionary?