Pāli Dictionary

khaya

khīrootaystemasuffix

Part of speech

noun · masculine

Root

khī1竭;滅

Synonyms

Antonyms


doctrine

  • 滅盡;耗盡;衰退;破壞;(煩惱等的)斷盡

  • wasting away; exhaustion; destruction; ending; extinction (of defilements, etc.)

  • Iti 16

    yoniso manasikāro, dhammo sekhassa bhikkhuno, n'atth'añño evaṃ bahukāro, uttam'atthassa pattiyā, yoniso padahaṃ bhikkhu, khayaṃ dukkhassa pāpuṇe'ti.

  • AN 10.51

    tena, bhikkhave, bhikkhunā tesu'y'eva kusalesu dhammesu patiṭṭhāya uttari āsavānaṃ khayāya yogo karaṇīyo'ti.

general

  • 癆病;肺結核;消耗性疾病

  • pulmonary consumption; phthisis; a wasting disease

  • (作形容詞)趨於滅盡的;衰退的;消亡的

  • (as adjective) wasting away; ending; decaying

khāyati1

approximate

via inflected form khāya · 2nd person·imperative singular

Part of speech

verb

Synonyms


general

  • 顯得;似乎是;顯而易見;明顯

  • appears to be; seems; is evident; is apparent

  • SN 22.95

    tassa taṃ passato nijjhāyato yoniso upaparikkhato rittakaññ'eva khāyeyya, tucchakaññ'eva khāyeyya, asārakaññ'eva khāyeyya.

  • Ja 500

    yā kāci najjo gaṅgam'abhissavanti, sabbā'va tā nāmagottaṃ jahanti, gaṅgā samuddaṃ paṭipajjamānā, na khāyate iddhiṃ pañño'pi loke, etam'pi disvāna ahaṃ vadāmi, pañño nihīno sirīmā'va seyyo.

khāyati2

approximate

via inflected form khāya · 2nd person·imperative singular

Part of speech

verb


general

  • 被吃;被食用

  • is eaten; is consumed

khāyati3

approximate

via inflected form khāya · 2nd person·imperative singular

Part of speech

verb


general

  • 磨損;衰耗;耗盡

  • wears down; wastes away; is exhausted

kha

approximate

via inflected form khāya · dative singular

Part of speech

noun · neuter


general

  • 虛空;天空

  • space; sky; the void

  • Snp 2.1

    yān'īdha bhūtāni samāgatāni, bhummāni vā yāni va antalikkhe, sabb'eva bhūtā sumanā bhavantu, atho'pi sakkacca suṇantu bhāsitaṃ.

Found an error in the dictionary?