Pāli Dictionary
general
जिसका गंतव्य है; जो पराकाष्ठा है; की ओर उन्मुख
destined for; culminating in; bound for
SN 22.109
ayaṃ vuccati, bhikkhave, ariyasāvako sot'āpanno avinipātadhammo niyato sambodhiparāyano'ti
MN 44
nibbānassa pan'āyye, kiṃ paṭibhāgo'ti? accayāsi, āvuso visākha, pañhaṃ, n'āsakkhi pañhānaṃ pariyantaṃ gahetuṃ. nibbān'ogadhañ'hi, āvuso visākha, brahmacariyaṃ, nibbānaparāyanaṃ nibbānapariyosānaṃ.
(पर) टिका हुआ; (में) सहारा पाने वाला
leaning (on); finding support (in); depending, relying (on)
MN 13
idha, bhikkhave, tam'eva bhaginiṃ passeyya aparena samayena āsītikaṃ vā nāvutikaṃ vā vassasatikaṃ vā jātiyā, jiṇṇaṃ gopānasivaṅkaṃ bhoggaṃ daṇḍaparāyanaṃ pavedhamānaṃ gacchantiṃ āturaṃ gatayobbanaṃ khaṇḍadantaṃ palitakesaṃ, vilūnaṃ khalitasiraṃ valinaṃ tilak'āhatagattaṃ.
Part of speech
noun · neuter
doctrine
अंतिम गंतव्य; परम लक्ष्य; शरण (प्रायः निर्वाण का विशेषण)
final destination; ultimate goal; support, refuge (often an epithet of Nibbāna)
SN 1.57
taṇhā janeti purisaṃ, cittam'assa vidhāvati, satto saṃsāram'āpādi, kammaṃ tassa parāyanan'ti.
SN 43.44
ayaṃ vuccati, bhikkhave, parāyanagāmimaggo. iti kho, bhikkhave, desitaṃ vo mayā parāyanaṃ, desito parāyanagāmimaggo.
Part of speech
noun · neuter
Root
i1जाना; आना
doctrine
पारायण, सुत्तनिपात के अंतिम अध्याय का नाम
the Way to the Far Shore, title of the fifth and last chapter of the Sutta Nipāta
AN 4.41
idañ'ca pana m'etaṃ, bhikkhave, sandhāya bhāsitaṃ pārāyane puṇṇakapañhe.
AN 6.61
tena kho pana samayena sambahulānaṃ therānaṃ bhikkhūnaṃ pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkantānaṃ maṇḍalamāḷe sannisinnānaṃ sannipatitānaṃ ayam'antarākathā udapādi, vuttam'idaṃ, āvuso, bhagavatā pārāyane metteyyapañhe.
general
अंतिम लक्ष्य; परम आदर्श
final aim; chief object; the highest goal or ideal
general
जिसका लक्ष्य हो; जो अंततः पहुंचे
destined for; culminating in; leading towards
SN 48.42
accayāsi, brāhmaṇa, pañhaṃ, n'āsakkhi pañhassa pariyantaṃ gahetuṃ. nibbān'ogadhañ'hi, brāhmaṇa, brahmacariyaṃ vussati nibbānaparāyaṇaṃ nibbānapariyosānan'ti.
Snp 5.15
viññāṇaṭṭhitiyo sabbā, abhijānaṃ tathāgato, tiṭṭhantam'enaṃ jānāti, vimuttaṃ tapparāyaṇaṃ.
doctrine
जिसका आश्रय हो; जो निर्भर हो, समर्पित हो
having X as one’s refuge or support; relying on, depending on, devoted to
AN 5.57
n'āhaṃ bhabbo eta'r'ahi, kāmāni paṭisevituṃ, anivatti bhavissāmi, brahmacariyaparāyaṇo'ti.
AN 3.36
ambho purisa, na tvaṃ addasa manussesu itthiṃ vā purisaṃ vā āsītikaṃ vā nāvutikaṃ vā vassasatikaṃ vā jātiyā jiṇṇaṃ gopānasivaṅkaṃ bhoggaṃ daṇḍaparāyaṇaṃ pavedhamānaṃ gacchantaṃ āturaṃ gatayobbanaṃ khaṇḍadantaṃ palitakesaṃ vilūnaṃ khallitasiraṃ valitaṃ tilak'āhatagattan'ti?
Part of speech
noun · neuter
general
आश्रय स्थल; शरणस्थान
haven; refuge; sanctuary, resort
AN 3.51
upanīyati kho ayaṃ, brāhmaṇā, loko jarāya byādhinā maraṇena. evaṃ upanīyamāne kho, brāhmaṇā, loke jarāya byādhinā maraṇena, yo idha kāyena saṃyamo vācāya saṃyamo manasā saṃyamo, taṃ tassa petassa tāṇañ'ca leṇañ'ca dīpañ'ca saraṇañ'ca parāyaṇañ'cā'ti.
doctrine
अंतिम गंतव्य; परम लक्ष्य (निर्वाण का एक नाम)
final destination; ultimate goal (an epithet of Nibbāna)
SN 43.44
parāyaṇañ'ca vo, bhikkhave, desessāmi parāyaṇagāmiñ'ca maggaṃ. taṃ suṇātha.
Part of speech
noun · neuter
Root
i1जाना; आना
doctrine
पार तट तक का मार्ग; परे जाना; सुत्त निपात के अंतिम अध्याय (पारायणवग्ग) का नाम भी
the way to the far shore; going beyond; also, name of the final chapter of the Sutta Nipāta (Pārāyanavagga)
SN 12.31
ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati. tatra kho bhagavā āyasmantaṃ sāriputtaṃ āmantesi, vuttam'idaṃ, sāriputta, pārāyaṇe ajitapañhe
Encyclopedia
सुत्तनिपात का पाँचवाँ और अंतिम भाग, जिसमें सोलह प्रवचन शामिल हैं जो ब्राह्मण बावरी द्वारा अपने शिष्यों को बुद्ध से प्रश्न पूछने भेजने की भूमिका-कथा से घिरे हैं, और जिसे पिटक के सबसे प्राचीन भागों में से एक माना जाता है।
The fifth and final division of the Suttanipāta, comprising sixteen discourses framed by an introductory account of the brahmin Bāvarī sending his pupils to question the Buddha, and reckoned one of the oldest parts of the canon.
Found an error in the dictionary?