Pāli Dictionary
puthujjana
Part of speech
noun · masculine
doctrine
凡夫(ぼんぷ);異生;未証悟の普通人(聖者に対する)
worldling; ordinary person; commoner; one who has not attained the path (in contrast to a noble one)
MN 2
diṭṭhi-saṃyojana-saṃyutto, bhikkhave, assutavā puthujjano na parimuccati jātiyā jarāya maraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi, na parimuccati dukkhasmā'ti vadāmi
Snp 3.11
hitvā icchañ'ca lobhañ'ca, yattha satto puthujjano, cakkhumā paṭipajjeyya, tareyya narakaṃ imaṃ.
Found an error in the dictionary?