Pāli Dictionary
ethics
正直的人;行止端正者;德行平等者
a righteous person; one who conducts himself evenly and virtuously
MN 41
ākaṅkheyya ce, gahapatayo, dhammacārī samacārī, aho vat'āhaṃ kāyassa bhedā paraṃ maraṇā khattiyamahāsālānaṃ sahabyataṃ upapajjeyyan'ti, ṭhānaṃ kho pan'etaṃ vijjati, yaṃ so kāyassa bhedā paraṃ maraṇā khattiyamahāsālānaṃ sahabyataṃ upapajjeyya.
Found an error in the dictionary?