Pāli Dictionary
hare
Part of speech
indeclinable
Root
har1運;持
general
喂!嘿!(對下人或卑者的呼叫語)
hey!; sirrah!; a particle used when addressing an inferior
Ja 389
siṅgīmigo āyatacakkhunetto, aṭṭhittaco vārisayo alomo, ten'ābhibhūto kapaṇaṃ rudāmi, hare sakhā kissa nu maṃ jahāsi.
Part of speech
verb
Synonyms
general
放棄;離開;捨棄;拋棄
gives up; leaves; abandons; deserts
Ja 542
aggiṃ vā dvārato dema, gaṇhāmase vikantanaṃ, aññam'aññaṃ vadhitvāna, khippaṃ hissāma jīvitaṃ, mā no rājā brahmadatto, ciraṃ dukkhena mārayi.
Part of speech
verb
Synonyms
Antonyms
general
攜帶;運走;拿走
carries; carries away; takes away
SN 35.84
amhe jano harati vā ḍahati vā yathāpaccayaṃ vā karotī'ti
帶來;奉上
brings; offers
Snp 2.1
tasmā hi bhūtā nisāmetha sabbe, mettaṃ karotha mānusiyā pajāya, divā ca ratto ca haranti ye baliṃ, tasmā hi ne rakkhatha appamattā.
ethics
強取;偷竊;搶劫
takes by force; steals; robs
SN 1.41
dinnaṃ sukhaphalaṃ hoti, n'ādinnaṃ hoti taṃ tathā, corā haranti rājāno, aggi ḍahati nassati.
meditation
心持禪修所緣而外出
goes out keeping the meditation theme in mind
doctrine
繼續、維持某種見解
continues; carries on; sustains a view
DN 23
sac'āhaṃ, bho kassapa, idaṃ pāpakaṃ diṭṭhigataṃ paṭinissajjissāmi, bhavissanti me vattāro, yāva bālo pāyāsi rājañño abyatto duggahitagāhī'ti. kopena'pi naṃ harissāmi, makkhena'pi naṃ harissāmi, palāsena'pi naṃ harissāmī'ti.
general
奪取的;帶走的(多作複合詞後半)
taking; carrying off; stealing (esp. as a compound-final)
SN 1.51
kiṃsu yāva jarā sādhu, kiṃsu sādhu patiṭṭhitaṃ, kiṃsu narānaṃ ratanaṃ, kiṃsu corehi dūharan'ti.
帶來的;攜帶的(多作複合詞後半)
bringing; conveying; carrying (esp. as a compound-final)
hara2
via inflected form hare · accusative plural / locative singular
Part of speech
noun · masculine
Root
har1運;持
general
訶羅(溼婆神,大自在天)
Hara, the god Īśvara/Śiva
hari
via inflected form hare · vocative singular
Part of speech
noun · masculine
Root
har1運;持
general
訶利(印度教毗溼奴神的別稱)
Hari, an epithet of the Hindu god Viṣṇu
general
攜帶的;負載的
carrying; bearing; holding
SN 22.22
bhārañ'ca vo, bhikkhave, desessāmi bhārahārañ'ca bhār'ādānañ'ca bhāranikkhepanañ'ca. taṃ suṇātha. katamo ca, bhikkhave, bhāro?
可攜帶的;應被攜帶的
that which can (or must) be carried
AN 5.51
seyyathā'pi, bhikkhave, nadī pabbateyyā dūraṅ'gamā sīghasotā hārahārinī. tassā puriso ubhato naṅgalamukhāni vivareyya.
Part of speech
noun · masculine
Root
har1運;持
general
項鍊;(珍珠等)串飾
a string (of pearls, etc.); a necklace
Found an error in the dictionary?