Pāli Dictionary

jina1

jirootnasuffix

Part of speech

noun · masculine

Root

ji1征服する

Synonyms


doctrine

  • 勝者、征服者——仏陀の異名(煩悩に打ち勝った者)

  • the Conqueror; the Victor — an epithet of the Buddha (who has vanquished defilements)

  • DN 32

    jinaṃ vandatha gotamaṃ, jinaṃ vandāma gotamaṃ vijjācaraṇasampannaṃ, buddhaṃ vandāma gotamaṃ.

general

  • 征服した者、打ち勝った者

  • who has conquered; who has overcome (esp. defilements or an opponent)

  • MN 137

    tattha katamā cha gehasitā upekkhā? cakkhunā rūpaṃ disvā uppajjati upekkhā bālassa mūḷhassa mandassa puthujjanassa anodhijinassa avipākajinassa anādīnavadassāvino assutavato puthujjanassa.

jina2

rootnasuffix

Part of speech

adjective


general

  • 敗れた者、敗者

  • beaten; defeated; a loser

  • DN 31

    cha kho'me, gahapatiputta, ādīnavā jūtappamādaṭṭhānānuyoge. jayaṃ veraṃ pasavati, jino vittam'anusocati, sandiṭṭhikā dhanajāni, sabhāgatassa vacanaṃ na rūhati, mitt'āmaccānaṃ paribhūto hoti, āvāhavivāhakānaṃ apatthito hoti, akkhadhutto ayaṃ purisapuggalo n'ālaṃ dārabharaṇāyā'ti.

jīna

approximate

rootnasuffix

Part of speech

adjective

Root

3年;減衰

Synonyms


general

  • 老いた、朽ちた

  • become old, decayed

  • 減少した、消耗した;(何かを)失った

  • diminished, wasted; deprived of, having lost (something)

  • SN 4.24

    sokāvatiṇṇo nu vanamhi jhāyasi, vittaṃ nu jīno uda patthayāno, āguṃ nu gāmasmim'akāsi kiñci, kasmā janena na karosi sakkhiṃ, sakkhī na sampajjati kenaci te'ti.

  • Ja 351

    jīno rath'assaṃ maṇikuṇḍale ca, putte ca dāre ca that'eva jīno, sabbesu bhogesu asesitesu, kasmā na santappasi sokakāle.

jināti

jirootsuffix

via inflected form jina · 3rd person·imperative singular

Part of speech

verb

Root

ji1征服する

Synonyms


doctrine

  • 征服する、克服する、打ち負かす

  • conquers; overcomes; defeats

  • SN 1.33

    dānañ'ca yuddhañ'ca samānam'āhu, app'āpi santā bahuke jinanti, appam'pi ce saddahāno dadāti, ten'eva so hoti sukhī paratthā'ti.

  • Dhp 354

    sabbadānaṃ dhammadānaṃ jināti, sabbarasaṃ dhammaraso jināti, sabbaratiṃ dhammarati jināti, taṇhakkhayo sabbadukkhaṃ jināti.

general

  • 上回る、勝利する、勝ち抜く

  • surpasses; wins (over); is victorious

  • DN 23

    addasā kho dutiyo akkhadhutto taṃ akkhadhuttaṃ āgat'āgataṃ kaliṃ gilantaṃ, disvā taṃ akkhadhuttaṃ etadavoca, tvaṃ kho, samma, ek'antikena jināsi, dehi me, samma, akkhe pajohissāmī'ti.

  • Dhp 354

    sabbadānaṃ dhammadānaṃ jināti, sabbarasaṃ dhammaraso jināti, sabbaratiṃ dhammarati jināti, taṇhakkhayo sabbadukkhaṃ jināti.

ji

approximate

jirootisuffix

via inflected form jinā · instrumental singular / ablative singular

Part of speech

adjective

Root

ji1征服する


general

  • 勝利した;征服した;勝ち取った

  • winning; victorious; conquering

  • Dhp 103

    yo sahassaṃ sahassena, saṅgāme mānuse jine, ekañ'ca jeyya'm'attānaṃ, sa ve saṅgāmaji-uttamo, attā have jitaṃ seyyo, yā c'āyaṃ itarā pajā.

approximate

jirootīsuffix

via inflected form jinā · instrumental singular / ablative singular

Part of speech

noun · masculine

Root

ji1征服する

Synonyms


general

  • 勝利者;征服者

  • conqueror; victor (agent noun from √ji ‘conquer’)

  • SN 35.86

    idha kho taṃ, bhikkhave, bhikkhu sammā vadamāno vadeyya, idaṃ jātu vedagū, idaṃ jātu sabbajī, idaṃ jātu apalikhataṃ gaṇḍamūlaṃ palikhaṇin'ti

Found an error in the dictionary?