Pāli Dictionary
monastic
สาชีพ; ข้อวัตรการดำเนินชีวิต (ของภิกษุ)
a rule of life; mode of living, esp. the code governing monastic life
MN 112
so evaṃ pabbajito samāno bhikkhūnaṃ sikkhāsājīvasamāpanno pāṇ'ātipātaṃ pahāya pāṇ'ātipātā paṭivirato ahosiṃ nihitadaṇḍo nihitasattho, lajjī day'āpanno sabbapāṇabhūtahit'ānukampī vihāsiṃ.
Part of speech
adjective
Root
jīv1สด
general
มีชีวิต; ยังมีชีวิตอยู่
living; alive; endowed with life
Found an error in the dictionary?