Pāli Dictionary

saṇṭha1

Part of speech

noun · masculine


general

  • กกชนิดหนึ่งที่ใช้ทำสายธนู

  • a reed used for making bowstrings

  • MN 63

    so evaṃ vadeyya, na tāv'āhaṃ imaṃ sallaṃ āharissāmi yāva na taṃ jiyaṃ jānāmi yāy'amhi viddho, yadi vā akkassa yadi vā saṇṭhassa yadi vā nhārussa yadi vā maruvāya yadi vā khīrapaṇṇino'ti

saṇṭha2

saṃprefixṭhārootasuffix

Part of speech

adjective


general

  • ที่ถูกจัดวาง, ที่ถูกทำให้คงที่, ที่ตั้งมั่นแล้ว

  • fashioned; arranged; kept in place; established

  • Thag 17.1

    telasaṇṭhehi kesehi, capalā añjan'akkhikā, rathiyāya gamissanti, dantavaṇṇikapārutā.

saṇṭhāti

saṃprefixṭhāroottisuffix

via inflected form saṇṭha · 3rd person·imperative singular


general

  • คงอยู่; ดำเนินต่อ; ยืนหยัด; ตั้งมั่น

  • remains; continues; persists; becomes established or stands firm

  • MN 152

    manāp'āmanāpaṃ nirujjhati upekkhā saṇṭhāti

  • AN 3.67

    sac'āyaṃ, bhikkhave, puggalo pañhaṃ puṭṭho samāno ṭhān'āṭhāne na saṇṭhāti parikappe na saṇṭhāti aññātavāde na saṇṭhāti paṭipadāya na saṇṭhāti, evaṃ sant'āyaṃ, bhikkhave, puggalo akaccho hoti.

Found an error in the dictionary?