Pāli Dictionary

ādiya

āprefixdisrootyasuffix

Part of speech

adjective

Root

ādā3nehmen; ergreifen

Synonyms


ethics

  • tadelnswert; vorwerfbar

  • blameworthy; reproachable; to be censured

  • MN 3

    tumhe ca me bhikkhave āmisadāy'ādā bhaveyyātha no dhammadāy'ādā, tumhe'pi tena ādiyā bhaveyyātha, āmisadāy'ādā satthusāvakā viharanti, no dhammadāy'ādā'ti

ādiyati

ādiyastemtisuffix

via inflected form ādiya · 2nd person·imperative singular

Part of speech

verb

Synonyms


general

  • nehmen; ergreifen; aufnehmen

  • takes; grasps; takes up

  • Snp 4.3

    diṭṭhīnivesā na hi svātivattā, dhammesu niccheyya samuggahītaṃ, tasmā naro tesu nivesanesu, nirassatī ādiyatī ca dhammaṃ.

  • DN 23

    tena hi, bho, yānamhākaṃ satthe appasārāni paṇiyāni, tāni chaḍḍetvā, yāni imasmiṃ satthe mahāsārāni paṇiyāni, tāni ādiyathā'ti.

  • wegnehmen; stehlen; sich aneignen

  • takes away; steals; appropriates

  • Dhp 246

    yo pāṇam'atipāteti, musāvādañ'ca bhāsati, loke adinnam'ādiyati, paradārañ'ca gacchati.

  • MN 7

    sace musā na bhaṇasi, sace pāṇaṃ na hiṃsasi, sace adinnaṃ n'ādiyasi, saddahāno amaccharī, kiṃ kāhasi gayaṃ gantvā, udapāno'pi te gayā'ti.

  • beachten; gehorchen; befolgen; annehmen

  • heeds; obeys; follows; accepts

  • DN 32

    evam'eva kho, mārisa, santi amanussā caṇḍā ruddhā rabhasā, te n'eva mahārājānaṃ ādiyanti, na mahārājānaṃ purisakānaṃ ādiyanti, na mahārājānaṃ purisakānaṃ purisakānaṃ ādiyanti. te kho te, mārisa, amanussā mahārājānaṃ avaruddhā nāma vuccanti.

ādi

approximate

via inflected form ādiyā · instrumental singular / dative singular / ablative singular / genitive singular / locative singular

Part of speech

noun · masculine

Synonyms


general

  • Anfang; Ausgangspunkt

  • beginning; starting point; origin

  • SN 47.3

    tasmātiha tvaṃ, bhikkhu, ādimeva visodhehi kusalesu dhammesu. ko cādi kusalānaṃ dhammānaṃ

  • Dhp 375

    tatr'āyam'ādi bhavati, idha paññassa bhikkhuno, indriyagutti santuṭṭhi, pātimokkhe ca saṃvaro.

  • AN 7.6

    ye te dhammā ādikalyāṇā majjhekalyāṇā pariyosānakalyāṇā sātthaṃ sabyañjanaṃ, kevalaparipuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ abhivadanti

  • (Adjektiv) erst; anfänglich; grundlegend

  • (as adjective) first; initial; fundamental (as in ādibrahmacariyaka, fundamental to the holy life)

  • AN 8.2

    aṭṭhime, bhikkhave, hetū aṭṭha paccayā ādibrahmacariyikāya paññāya appaṭiladdhāya paṭilābhāya

  • SN 56.9

    taṃ kissa hetu? esā, bhikkhave, kathā atthasaṃhitā, esā ādibrahmacariyakā, esā nibbidāya virāgāya nirodhāya upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṃvattati.

  • MN 100

    santi pana, bhāradvāja, eke samaṇabrāhmaṇā kevalaṃ saddhāmattakena diṭṭhadhamm'ābhiññā-vosāna-pāramippattā, ādibrahmacariyaṃ paṭijānanti, seyyathā'pi takkī vīmaṃsī.

  • (am Ende von Komposita) mit … beginnend; und so weiter

  • (at the end of compounds) beginning with; and so on; et cetera

  • DN 32

    nānā dijagaṇā yutā, mayūrakoñcābhirudā, kokilādīhi vagguhi

  • DN 19

    brāhmaṇamahāsāl'ādīnaṃ āmantanā

ādī

approximate

adrootīsuffix

via inflected form ādiyā · instrumental singular

Part of speech

adjective

Synonyms


general

  • essend; sich ernährend von (als Hinterglied in Komposita)

  • eating; feeding on (used as compound-final: ‘...-eating’)

  • SN 12.67

    seyyathā'pi, bhikkhave, mīḷhakā gūth'ādī gūthapūrā puṇṇā gūthassa. purato c'assa mahāgūthapuñjo. sā tena aññā mīḷhakā atimaññeyya, aham'hi gūth'ādī gūthapūrā puṇṇā gūthassa, purato ca my'āyaṃ mahāgūthapuñjo'ti.

Found an error in the dictionary?