Pāli Dictionary
kiccha1
general
difficult; troublesome; hard to get or obtain
Dhp 182
kiccho manussapaṭilābho, kicchaṃ maccāna jīvitaṃ, kicchaṃ saddhammassavanaṃ, kiccho buddhānam'uppādo.
AN 8.30
imesañ'ca catunnaṃ jhānānaṃ ābhicetasikānaṃ diṭṭhadhammasukhavihārānaṃ nikāmalābhī bhavissasi akicchalābhī akasiralābhī
experiencing difficulty; having trouble; suffering (distressed, in poverty or hardship)
Pv 36
nihīn'atto sabbabhogehi kiccho, sammakkhito samparibhinnagatto, ussāvabindū'va palimpamāno, ajja suve jīvitass'ūparodho.
kiccha2
general
difficulty; trouble; distress; hardship
DN 14
kicchaṃ vat'āyaṃ loko āpanno, jāyati ca jīyati ca mīyati ca cavati ca upapajjati ca, atha ca pan'imassa dukkhassa nissaraṇaṃ nappajānāti jarāmaraṇassa
SN 2.17
niccaṃ utrastam'idaṃ cittaṃ, niccaṃ ubbiggam'idaṃ mano, anuppannesu kicchesu, atho uppatitesu ca, sace atthi anutrastaṃ, taṃ me akkhāhi pucchito'ti.
Part of speech
verb
general
is troubled, distressed, or wearied; suffers difficulty
Found an error in the dictionary?